Sistēmas sarkanā vilkēde, antifosfolipīdu sindroms un grūtniecība

Sistēmas sarkanā vilkēde ir autoimūna saslimšana, kuras gadījumā veidojas antivielas pret paša organisma šūnām. Tā var skart nieres, sirdi, locītavas, smadzenes un citas orgānu sistēmas.
‍
Antifosfolipīdu sindroms ir autoimūna saslimšana, kuras gadījumā ir palielināts risks veidoties asins recekļiem, kas var atrauties un nosprostot dzīvībai svarīgus orgānus.  Šī sindroma pacientiem ir lielāks risks infarktam, insultam, dziļo vēnu trombozei. Grūtniecības gadījumā lielāks risks spontāniem abortiem, augļa augšanas aizturei un nāvei. Antifosfolipīdu sindroms var pievienoties sistēmas sarkanajai vilkēdei vai citām autoimūnām slimībām vai arī būt no citām autoimūnām slimībām neatkarīga saslimšana.

Sistēmas sarkanā vilkēde visbiežāk skar tieši sievietes reproduktīvajā vecumā, tādēļ ļoti svarīgi auglības, grūtniecības plānošanas un kontracepcijas jautājumus apspriest gan ar savu reimatologu, gan ginekologu. Sistēmas sarkanā vilkēde pati par sevi sievietes auglību neietekmē, tomēr augsta slimības aktivitāte, termināla nieru slimība un dažu imūnsupresīvo medikamentu (īpaši ciklofosfamīda), kā arī nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var auglību pazemināt. Tomēr jāatceras, ka sievietei, kura slimo ar sistēmas sarkano vilkēdi un/vai antifosfolipīdu sindromu VAR iestāties grūtniecība. Ņemot vērā, ka sievietēm ar sistēmas sarkano vilkēdi un/vai antifosfolipīdu sindromu ir augstāks grūtniecības komplikāciju risks, kā arī daži no ārstēšanā lietotajiem medikamentiem var būt teratogēni (kaitīgi gaidāmajam bērniņam), grūtniecība ir rūpīgi jāplāno. Grūtniecību nav ieteicams plānot, ja ir augsts slimības aktivitātes līmenis vai ja tu lieto kādu no auglim kaitīgajiem medikamentiem, piemēram, metotreksātu, ciklofosfamīdu, talidomīdu, leflunomīdu vai mikofenolāta mofetilu). Tādā gadījumā ļoti svarīgi lietot drošu kontracepciju.

Grūtniecības plānošana

Ja esi nolēmusi plānot grūtniecību, 3-6 mēnešus pirms kontracepcijas lietošanas pārtraukšanas dodies pie sava ginekologa un reimatologa. Svarīgi novērtēt tavas slimības aktivitāti, slimības skartos orgānus, noskaidrot, vai tev asinīs ir antifosfolipīdu antivielas, kas saistītas ar paaugstinātu asins recekļu veidošanos, spontāno abortu, augļa augšanas aiztures, priekšlaicīgu dzemdību un augļa nāves risku, kā arī anti-Ro/anti-La antivielas, kas var izraisīt augļa sirdsdarbības traucējumus.

Ja tu lieto medikamentus, kas var negatīvi ietekmēt bērniņu vai izraisīt augļa anomālijas, reimatologs tev ieteiks citus medikamentus, ko drīkstēsi lietot grūtniecības un pēcdzemdību periodā (visbiežāk tas ir hidroksihlorohīns jeb Plaquenil®, kā arī steroīdie hormoni, piemēram, prednizolons).

Iespējamie riski

Ja tavas slimības gaita ir viegla, tev nav antifosfolipīdu sindroma, anti-Ro/anti-La antivielu, augsta asinsspiediena vai nieru bojājuma, grūtniecības un dzemdību komplikāciju riski tev ievērojami neatšķiras no citām grūtniecēm, kuras neslimo ar sistēmas sarkano vilkēdi.

Riska faktori grūtniecības sarežģījumiem ir:  sistēmas sarkanās vilkēdes aktīva, smaga gaita, antifosfolipīdu sindroms, augsts asinsspiediens un slimības radīts nieru bojājums.

Iespējamie sarežģījumi grūtniecības laikā ir: sistēmas sarkanās vilkēdes uzliesmojumi, trombožu jeb asinsrecekļu veidošanās, atkārtoti spontānie aborti, augļa augšanas aizture, priekšlaicīgas dzemdības, smaga preeklampsija, eklampsija, HELLP sindroms, augļa nāve. Sīkāk par tiem vari iztaujāt savu ginekologu. 

Grūtniecības norise

Ka esi sagaidījusi pozitīvu grūtniecības testu, dodies pie ginekologa, kuram uzticies un kuram ir pieredze un zināšanas augsta riska grūtnieču aprūpē. Latvijas likumdošana nosaka, ka grūtniecības uzskaitē jāstājas līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet labākais laiks to darīt ir ap 7.-8. grūtniecības nedēļu kopš pēdējo menstruāciju pirmās dienas.

Pirmajā vizītē ginekologs apstiprinās grūtniecību un precizēs grūtniecības laiku, iztaujās tevi par slimības vēsturi, veiks nepieciešamos izmeklējumus un analīzes, kā arī nosūtīs tevi uz pirmā trimestra kombinēto ģenētisko skrīningu. Lai mazinātu grūtniecības sarežģījumu risku, ginekologs tev ieteiks lietot aspirīnu 150 mg katru vakaru. Ginekologs arī izvērtēs trombožu risku un nepieciešamības gadījumā nozīmēs injekcijas, kas kavē asins recekļu veidošanos.

Turpmāk savu ginekologu tu apmeklēsi apmēram reizi mēnesī, bet sarežģījumu gadījumā un tuvojoties dzemdībām pat biežāk. Tavam mazulim regulāri veiks ultrasonogrāfijas izmeklējumus un asinsvadu doplerometriju, lai novērtētu tava bērniņa augšanu un labsajūtu. Ja tev asinīs konstatētas anti-Ro/anti-La antivielas, ginekologs tevi nosūtīs uz augļa ehokardiogrāfiju – detalizētu sirds izmeklējumu mazulim.

Reimatologa vizītes jāieplāno vismaz vienu reizi katrā grūtniecības trimestrī, tomēr sarežģījumu gadījumā vai sistēmas sarkanās vilkēdes uzliesmojuma gadījumā, jārēķinās ar biežākām vizītēm arī pie reimatologa vai pat ārstēšanos slimnīcā.

Dzemdības

Vairums grūtnieču, kuras slimo ar sistēmas sarkano vilkēdi, var dzemdēt vagināli. Šī saslimšana pati par sevi nav iemesls ķeizargrieziena operācijai. Bet, protams, katra topošā māmiņa tiek izvērtēta individuāli. Tavas dzemdības jāplāno stacionārā, kur pieejama multidisciplināra komanda (pieredzējuši dzemdību speciālisti, reimatologi, anesteziologi), kā arī pieaugušo un jaundzimušo intensīvā terapija.

Zīdīšana

Ja turpini lietot zāles, kas bija atļautas grūtniecības laikā, visbiežāk atļauta ir arī krūts barošana. Tomēr pārliecinies par to, jautājot speciālistam dzemdību nodaļā.

Pēcdzemdību periods

Turpini lietot medikamentus, kā to bija norādījis tavs ginekologs un reimatologs.

Ja lietoji injekcijas asins recekļu profilaksei, tie būs jālieto vēl vairākas nedēļas pēc dzemdībām – lūdz padomu speciālistam dzemdību nodaļā.

Ja pēcdzemdību periodā nav sarežģījumu, dodies pie ginekologa 6-8 nedēļas pēc dzemdībām, lai pārliecinātos par savu veselības stāvokli, uzdotu jautājumus, kā arī apspriestu drošu kontracepcijas lietošanu.

Atsauces

1. Andreoli, L. et al. (2017) ‘EULAR recommendations for women’s health and the managementof family planning, assisted reproduction, pregnancy and menopause in patients withsystemic lupus erythematosus and/or antiphospholipid syndrome’, Annals of the RheumaticDiseases. BMJ Publishing Group, 76(3), pp. 476–485. doi: 10.1136/annrheumdis-2016-209770.
   
2. Sammaritano, L. R. et al. (2020) ‘2020 American College of Rheumatology Guideline for the Management of Reproductive Health in Rheumatic and Musculoskeletal Diseases’, Arthritis & Rheumatology, 72(4), pp. 529–556. doi: 10.1002/acr.24130
   
3. Porter TF, Branch DW (2017). Autoimmune Disease in Pregnancy. In James D (ed). High Risk Pregnancy: management options, Fifth edition (pp1108.-1159.). Cambridge, UK: Cambridge University press.
   
4. Richarson J, Pregnancy and Rheumatic Disease. American College of Rheumatology
   
   https://www.rheumatology.org/I-Am-A/Patient-Caregiver/Diseases-Conditions/Living-Well-with-Rheumatic-Disease/Pregnancy-Rheumatic-Disease
   
5. Bermas BL. Safety of rheumatic disease medication use during pregnancy and lactation. UpToDate database.
   
   https://www.uptodate.com/contents/safety-of-rheumatic-disease-medication-use-during-pregnancy-and-lactation#!
   
6. Mitchell K, Kaul M, Clowse MEB. The management of rheumatic diseases in pregnancy. Scand J Rheumatol. 2010 March ; 39(2): 99–108. doi:10.3109/03009740903449313