Marlēnas stāsts

Idiopātisks juvenīls artrīts, 27

Marlēna pirmās pazīmes par artrītu pamanīja jau skolas laikā, kad novēroja, ka sporta stundās nespēj izpildīt to, ko pārējie skolēni, un ir savādas sāpes ceļos. Tomēr pēc nebeidzamām mediķu vizītēm līdz diagnozes noteikšanai pagāja vēl vairāki gadi. Pusaudžu vecumā jaunā meitene nonāca Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kurā viņai tika uzstādīta diagnoze - idioptātisks juvenīls artrīts. Pēc intensīvas medikamentozas terapijas sekoja remisija, kas ļāva piecpadsmit gadus aizmirst par slimību. Diemžēl pagājušā gada rudenī Marlēnai sāpes un iekaisums locītavās atgriezās. Jaunā sieviete stāsta, ka slimības radītā krīze iekustinājusi pārmaiņu procesus, kas rezultējies ar pārmaiņām gan dzīvesvietā, gan darbā, gan ikdienā, kā arī veidos, kā tiek uzlūkoti lielāki un mazāki dzīves procesi. Tā mudinājusi jaunatklāt un ieskatīties sevī, uzdot sev arī ne tik ērtus jautājumus: Kāpēc es tā jūtos? Kas mani uztrauc? Vai es drīkstu ikdienu pakārtot savai labsajūtai? Kas man sagādā prieku un liek justies labāk? Ko ar sāpošu ķermeni sev vēlos pateikt? Marlēna uzskata, ka slimības ietekmē viņa ir palikusi tiešāka un vairāk novērtē savu laiku, jo īpaši brīžus, kad jūtas labi. Sieviete atzīst, ka ir bijuši rīti, kad grūti izkāpt pat no gultas vai izspiest no tūbiņas zobupastu, taču no smagāku priekšmetu nešanas šobrīd viņa atteikusies pilnībā. Viņasprāt, lai cik lielas būtu bijušas sāpes, pats grūtākais ir prast palūgt palīdzību, kā arī pieņemt to, ka tas nepāries kā, piemēram, saaukstēšanās.

Lai arī sāpes ik pa laikam liek par sevi manīt, Marlēna savu šī brīža veselības stāvokli vērtē kā labu, ko apliecina arī medicīniskie izmeklējumi. Jaunā sieviete sākotnēji lietoja ārstu izrakstītos medikamentus, taču viņa tos slikti panesa un nejuta iedarbību, kā rezultātā tie tika pārtraukti. Sieviete norāda, ka ir izmēģinājusi dažādas alternatīvās ārstēšanās metodes (diēta, homeopātija, fitoterapija, peldēšana u.c.) taču, viņasprāt, būtisku iedarbību ir sniegusi psihoterapija. Psihosomātisko procesu izziņa un ilgstošs darbs ar sevi un savām emocijām, kas rezultējās ar kompleksu pieeju, ietekmējot gan rūpes par fizisko, gan garīgo, gan arī emocionālo veselību. Jautājot, kas viņai liek justies labi, jaunā sieviete atbild, ka viņai ļoti palīdz gleznošana, regulāras un garas pastaigas, dienasgrāmatas rakstīšana un ieklausīšanās savā ķermenī. Medikamentus ikdienā šobrīd nelieto.

Marlēnu nedaudz uztrauc rudens iestāšanās, taču kopumā uz nākotni jaunā sieviete raugās cerīgi. Viņasprāt, galvenais ir ieklausīties sevī un darīt to, kas sagādā patiesu prieku. Citiem viņa iesaka sevi saudzēt un runāt gan ar sevi, gan  dažādiem speciālistiem, jo tikai nosaucot lietas vārdos, tās var tikt atrisinātas. Viņasprāt, svarīgi ir nepārstāt meklēt tieši sev atbilstošākos veidus un palīdzības metodes gan ķermenim, gan prātam, gan sirdij.