Ingūnas stāsts

“Tad, kad tu jūti sāpes, tu jūties viens un bezpalīdzīgs, jo neviens cits nevar izjust tavas sāpes, '' stāsta Ingūna. Sieviete atceras, ka pirmās pazīmes par artrītu viņai parādījušās ap trīsdesmit gadu vecumu, taču tās ne būt nav bijušas locītavu sāpes, bet gan acu iekaisums. Tā kā acu iekaisumi palikuši aizvien biežāki un gada laikā vairākkārt atkārtojušies, acu ārstam radušās aizdomas par reimatoloģisku saslimšanu un viņš ieteicis konsultēties ar reimatologu. Ingūna tobrīd pabrīnījusies par šādu ārsta ieteikumu, taču ņēmusi to vērā. Acu ārsta aizdomas apstiprinājās un Ingūnai pēc trīs gadus ilgiem acu iekaisumiem beidzot tika noteikts to patiesais cēlonis. Inguna atceras, ka ap to laiku bija parādījušās  pirmās sāpes mugurā, taču tām netika pievērsta liela vērība, jo kam gan nesāp mugura.

Ingūna atzīst, ka sākotnēji ļoti grēkojusi ar medikamentu lietošanu, tie lietoti neregulāri un tikai stipru saasinājumu periodos. Vispārējam veselības stāvoklim turpinot pasliktināties, ārstu konsīlijs pieņēmis lēmumu piešķirt bioloģiskos medikamentus, taču Ingūna no tiem ir atteikusies. Vaicājot, kāpēc tā, sieviete atbild: “Mani ļoti uztrauca neziņa par bioloģiskajiem medikamentiem, par to blaknēm. Tā neziņa un nedrošība. Es tajā laikā jutos ļoti vientuļa, tajā laikā vēl nebija “Facebook'' grupas, kur mēs varam palasīt kā iet citiem un viens otru iedrošināt.''  Bioloģiskos medikamentus Ingūna uzsāka lietot 2013. gada pavasarī, kad sāpes jau bija pārņēmušas visu ķermeni - pēdu locītavas, muguru un žokli. Ingūna atceras, ka pieķērusi sevi vērojam cilvēkus ratiņkrēslā un iztēlojoties pati sevi viņu vietā, viņa sapratusi, ka sliktāk vairs nevar būt un ir jāriskē, lai kādas arī būtu bioloģisko medikamentu blakusparādības. Turklāt viņas motivāciju uzsākt bioloģisko medikamentu terapiju pastiprināja apstāklis, ka arī viņas meitai bija konstatēts artrīts, Ingūna vēlējās meitai būt par uzskatāmu piemēru, kas notiek ar cilvēku, kad tiek lietoti bioloģiskie medikamenti. Ingūna stāsta, ka pirmos uzlabojumus izjutusi jau pēc pāris dienām, kad izzudušas sāpes no žokļa un viņa atkal ir varējusi normāli paēst un parunāt. Taču jo īpaši priecīga Ingūna ir par to, ka tā paša gada vasarā ir spējusi atkal uzvilkt kājās augstpapēžu kurpes un dejot meitas kāzās. Ingūna šajā laikā ir nomainījusi vairākus bioloģiskos medikamentus, vienīgā ievērojamā blakusparādība šobrīd ir nogurums. Lai uzturētu možu garu un miesu, paralēli bioloģiskajiem medikamentiem sieviete regulāri apmeklē psihoterapeitu un masāžas, kā arī ik rītu vismaz desmit minūtes izvingrojas.

Uz nākotni Ingūna raugās reālistiski, jo apzinās, ka ar gadiem veselības problēmas tikai saasinās, taču viņu mierina doma, ka medicīna nestāv uz vietas un turpina attīstīties. Sieviete citiem iesaka nebaidīties un vismaz izmēģināt bioloģiskos medikamentus, jo ar to palīdzību iespējams ievērojami paaugstināt savu dzīves kvalitāti.