Krioglobulinēmisks vaskulīts

Krioglobulīni

Asins plazmas sastāvā esoši proteīni (imunoglobulīni), ar kuriem zemā  temperatūrā (<37oC) notiek atgriezeniska izkrišana nogulsnēs.

Krioglobulinēmija

Krioglobulīnu klātbūtne asins serumā (kas bieži vien simptomus nerada).

Krioglobulinēmisks vaskulīts

Krioglobulinēmiskais sindroms – krioglobulīnus saturošu imūno kompleksu radīts sistēmisks iekaisuma process, kas skar galvenokārt sīka un vidēja izmēra asinsvadus.

Epidemioloģija

Slimības sastopamība ir 1:100000 cilvēkiem. Krioglobulnēmisks vakulīts visbiežāk skar cilvēkus 45-65 gadu vecumā. Sievietēm slimību vēro 2-3 reizes biežāk nekā vīriešiem. 1

Etioloģija

Visbiežāk krioglobulinēmiskais sindroms ir saistīts ar citas slimības esamību – tai skaitā vīrusu infekcijas (hepatīts C, retāk hepatīts B, HIV infekcija), autoimūnas slimības (sistēmas sarkanā vilkēde, Šēgrena sindroms), asinsrades sistēmas slimības (MGUS, multiplā mieloma, Valdenstrēma makroglobulinēmija, hroniska limfoleikoze).

Patoģenēze

Krioglobulinēmijas sindroma patoģenēze nav līdz galam izprasta, bet nozīme ir predisponējošu  iekšējās vides faktoru (t. sk. ģenētisku, citu sistēmisku vai hematoloģisku slimību esamība) un ārējās vides (vīrus-infekcijas) faktoru mijiedarbībai. Krioglobulīnu pārprodukcijas rezultātā veidojas cirkulējoši imūnie kompleksi un daļiņas, kas nomāc normālas imūnās sistēmas funkcijas, atsevišķos gadījumos traucēta arī to šķelšana un izvadīšana, radot šo seruma krioglobulīnu kompleksu uzkrāšanos un slimības attīstību. 2,3

Klīniskās izpausmes

Āda: sārti, purpurkrāsas izsitumi, biežāk uz kājām, retāk čūlas uz ādas. Reino fenomens - bāli vai zilgani pirkstu gali. Livedo reticularis - tīklveida zilganas/violētas krāsas zīmējums uz ādas. Raksturīga ir ādas izpausmju pasliktināšanās pēc atrašanās vēsumā.

Muskuloskeletālā sistēma: Sāpes locītavās un muskuļos (artralģijas, mialģijas), retāk – locītavu un muskuļu iekaisums (artrīts, miozīts).

Perifērā nervu sistēma: Neiropātija - sāpes, tirpšana vai samazināta jutība attiecīgi bojātajā zonā.

Nieres: izmaiņas urīna analīzēs, nieru funkcijas pasliktināšanās, kas var izpausties ar tūskām, paaugstinātu asinsspiedienu, izmainītu urīna izdales daudzumu.

Plaušas: Aizdusa, klepus, sāpes krūtīs.

Citas orgānu sistēmas: Palielināti limfmezgli, palielināta liesa, sāpes vēderā sakarā ar vēdera asinsvadu iekaisumu. Retāk – palielināta akna un izmaiņas aknu asins analīžu rādītājos, galvas un muguras smadzeņu, acs tīklenes un sirds bojājums.

Diagnostika

Asins analīzes, lai noteiktu krioglobulīnus asinīs, kā arī iespējamo primāro cēloni (asins aina, infekciju marķieri, iekaisuma rādītāji, imunoloģiskie rādītāji), urīna analīzes. Atkarībā no klīniskās situācijas – ādas biopsija (ādas parauga paņemšana mikroskopiskai izvērtēšanai), plaušu un vēdera dobuma izmeklējumi, elektrokardiogramma, ehokardiogrāfija, elektroneirogrāfija.

Krioglobulinēmiska vaskulīta diagnostiskie kritēriji (PDF šeit). Dažkārt diagnozi krioglobulinēmisks vaskulīts var noteikt pacientam, kura serumā krioglobulīnus neatrod. Šajā gadījumā kritērijus nevar izmantot, jo balstoties uz tiem, krioglobulīniem jābūt pozitīviem 2 noteikšanās reizēs ar vismaz 12 nedēļu intervālu.

Diferenciālā diagnostika

Tā ir ļoti plaša un iekļauj sistēmiskas, infekciozas un onkoloģiskas slimības, piemēram, cita veida vaskulīti (hipersensitīvs, ar infekciju, ANCA, sistēmas sarkano vilkēdi asociēts u.c vaskulīts), trombotiski un emboliski notikumi (antifosfolipīdu sindroms, trombotiska trombocitopēniska purpura, atriāla miksoma), policitēmija, parazitāras saslimšanas (malārija, babezioze) u.c.

Ārstēšana

Galvenā nozīme ir pamatslimības (krioglobulinēmiju izraisošās infekcijas, autoimūnas, asinsrades sistēmas slimības) ārstēšanai. Vieglas slimības gaitas gadījumā ārstēšana galvenokārt netiek pielietota, bet reizēm nepieciešama nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, glikokortikoīdu pievienošana nelielās devās (Prednisolon, Medrol), kolhicīna, dapsona terapija. Savukārt vidējas/smagas slimības gaitas gadījumā var tikt pielietota glikokortikoīdu terapija, atsevišķās klīniskajās situācijās arī ārstēšana ar ciklofosfamīdu vai rituksimabu, atsevišķos gadījumos - plazmaferēze.

Prognoze

Galvenokārt atkarīga no pamatslimības radītā bojājuma un aktivitātes, kā arī procesā iesaistīto orgānu un to sistēmu izmaiņām un atbildes reakcijas ārstēšanai. Laicīgi uzsākta ārstēšana var mazināt iespējamo orgānu bojājumu un/vai komplikāciju smaguma pakāpi. Prognozi ietekmēt var arī pacienta vecums, kuņģa – zarnu trakta, plaušu, nieru bojājums kā arī infekciozas komplikācijas. 3

Atsauces

1. Braun GS et al. Cryoglobulinaemic vasculitis: classification and clinical and therapeutic aspects. Postgrad Med J. 2007;83(976):87-94. doi:10.1136/pgmj.2006.046078
2. JanDamoiseaux et al. The diagnosis and classification of the cryoglobulinemic syndrome. Autoimmunity Reviews. Volume 13, Issues 4–5, April–May 2014, 359-362
3. Cacoub P. Overview of cryoglobulins and cryoglobulinemia. In: UpToDate, Wener MH (Ed), UpToDate, Dec 21, 2019 (sk. 09.2020)