Gadalaiku maiņa un depresijas simptomu pastiprināšanās – kā ar to sadzīvot un kas var palīdzēt saglabāt labu pašsajūtu?

Nav noslēpums – dzīve ar reimatisko slimību mēdz būt izaicinoša, neparedzama un saspringta. Tā ietekmē gan fizisko, gan  garīgo veselību, kā arī attiecības ar tuviniekiem un līdzcilvēkiem. Bieži vien saslimšanu pavada hroniskas sāpes. Viena no blakusparādībām, kas saistīta ar sāpēm, ir depresijas simptomi vai pat depresija. Tā maina reimatisko slimību pacientu emocijas, ietekmē apkārtējo cilvēku attieksmi un sociālo dzīvi. Nereti depresijas simptomus pacienti visvairāk novēro, mainoties gadalaikiem. Taču kādēļ tā notiek un kā ar to sadzīvot?

Sezonalitāte

Runājot par reimatisko pacientu veselību, svarīgi saprast dažādus procesus, kas var būtiski ietekmēt cilvēku pašsajūtu.

Astronomiskais rudens sev līdzi atnes aukstu laiku un biežākas lietavas. Saules starus un dienas gaišo laiku aizstāj garie, tumšie vakari. Saīsinoties dienas garumam, mainās hormonu darbība. Serotonīns un melatonīns – hormoni, kas regulē noskaņojumu un miegu, izdalās mazākā apjomā, kādēļ cilvēks jūtas miegaināks un vairāk noguris.[1] Pieaugot miegainībai un nogurumam, pieaug reimatiskās sāpes, tās traucē biežāk, tādēļ garastāvoklis pasliktinās un reimatisko slimību pacientam kļūst grūtāk veikt savus ikdienas, darba pienākumus un grūtāk saglabāt labu noskaņojumu un kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem. Atbalsts un izpratne par notiekošo no tuvākajiem cilvēkiem var palīdzēt izdzīvot sezonālas izmaiņas reimatisko slimību pacientiem.

Zinot, ka dienas garuma izmaiņas un dabīgās dienas gaismas ilguma samazināšanās izraisa hormonālas izmaiņas, iespējams plānot veicamā darba apjomu. Piemēram, neplānot ģenerāltīrīšanu mājās vai darbā rudenī vai neplānot pārvākšanos uz citu dzīves vietu šajā periodā, un koncentrēties uz būtiskāko – ikdienas pienākumu veikšanu darbā un ģimenē, mērķtiecīgi plānojot atpūtu no fiziskas pārslodzes, bet, turpinot mērenu un vidēju fizisko slodzi, kura nodrošina vienmērīgu serotonīna koncentrāciju un stiprina muskuļus un locītavas, tādējādi samazinot sāpes.

Hroniskas jeb ilgstošas sāpes

Hroniskas sāpes ir sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Šāda veida sāpes var turpināties pat pēc tam, kad trauma vai slimība, kas tās izraisīja, ir sadzijusi vai slimība ir labi kontrolēta. Sāpju signāli nervu sistēmā paliek aktīvi nedēļas, mēnešus vai pat gadus.

Hroniskas sāpes nav saistītas tikai ar fizisko veselību – nereti cilvēki cieš no hroniskām sāpēm pat tad, ja nav bijušas traumas vai slimība, tostarp arī reimatiska saslimšana. Hronisku sāpju gadījumā rodas ilgstošas stresa reakcijas, kas izraisa muskuļu saspringumu, enerģijas trūkumu un apetītes izmaiņas,  ierobežo pārvietošanās un kustību spējas. [2]

Sāpes var ikvienam cilvēkam izraisīt emocionālu reakciju. Sāpju gadījumā mēdz parādīties trauksme, aizkaitināmība un uzbudinājums. Tās ir normālas sajūtas šādos dzīves brīžos. Parasti, mazinoties sāpēm, samazinās negatīvās emocijas. Pacienti ar ilgstošām jeb hroniskām sāpēm pastāvīgi jūtas saspringti, ir pakļauti negatīvām emocijām. Ilgstošas sāpes veicina depresiju, dusmas, trauksmi un bailes no sāpju atkārtošanās. Šīs bailes var ierobežot cilvēka spēju atpūsties, atgriezties darbā un pildīt citus pienākumus.  [3;4] Neskatoties uz racionālajām bailēm un būtiskām fiziskajām problēmām, ar kurām reimatoīdā artrīta pacienti saskaras daudzus gadus, ne visiem rodas klīniski depresijas traucējumi. Tomēr ievērojami lielai daļai pacientu ar depresijas simptomiem, šīs garīgās veselības izmaiņas rada smagu slogu ikdienas,  darba un sociālajā dzīvē. [5;6] Tā ir sarežģīta pieredze, kas ietekmē pacientu domāšanu, garastāvokli un uzvedību.

2021.  Jaundienvidvelsas Universitātes (UNSW Sydney) un Austrālijas neirozinātnes pētījumu centra (NeRA) pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem ar hroniskām sāpēm veidojas neirotransmiteru nelīdzsvarotība smadzeņu daļā. Ķīmiskie “kurjeri” (chemical “messengers”) jeb neirotransmiteri palīdz regulēt emocijas, taču zinātnieki ir novērojuši, ka cilvēkiem ar hroniskām sāpēm to līmenis un darbība var tikt traucēta. Neirotransmiteru nelīdzsvarotība pacientiem var apgrūtināt negatīvo emociju kontroli un pētnieki uzskata, ka pastāvīgas, ilgstošas sāpes var izraisīt ķīmisko reakciju traucējumus. Šo traucējumu rezultātā var zust cilvēka spēja izjust pozitīvas emocijas, piemēram, laimi, motivāciju un pārliecību, un to atjaunošana ir sarežģīts process. Galvenais neirotransmiteru līdzsvara traucējumu iemesls ir stress, kurš rodas ilgstošu jeb hronisku sāpju rezultātā.[7]

Sāpes un depresija

Depresija var izraisīt vai pastiprināt sāpes, un sāpes var izraisīt depresiju. Dažreiz sāpes un depresija rada apburto loku, kurā sāpes pasliktina depresijas simptomus, un pēc tam izraisītā depresija saasina sāpes.[8] Hroniskas sāpes var izraisīt garastāvokļa svārstības, vainas un bezvērtības sajūtu, kas raksturīga depresijai. [9] Tādēļ  hronisko sāpju pacientiem būtiski ir izprast organismā notiekošos procesus un laikus vērsties pēc palīdzības.

Fizisko sāpju izpausmes var izraisīt vai pastiprināt depresiju. Biežāk sastopamās fiziskās veselības izmaiņas, kuras var veicināt depresijas procesus: [10]

  • Miega traucējumi. Ilgstošas sāpes var pasliktināt miega kvalitāti. Ķermenim ir nepieciešams pietiekami daudz miega, lai tas normāli atjaunotos un pildītu savas funkcijas. Gadījumos, ja miegs ir vājš un nepietiekams, var rasties garastāvokļa traucējumi. Cilvēki, kuri sāpju dēļ nespēj kārtīgi izgulēties, var justies pārslogoti, aizkaitināti, neapmierināti, skumji un nemierīgi.
  • Paaugstināts stresa hormonu daudzums. Sāpes ķermenī izraisa stresa stāvokli. Stresa hormoni parasti palīdz veicināt ķermeņa aizsardzības reakciju, bet, ja ķermenis tiem ir pakļauts pārāk ilgi, rodas fiziska un garīga pārguruma sajūta.
  • Fizisko aktivitāšu ierobežojumi. Sāpes var izjaukt ierasto ikdienas dzīvesveidu. Rezultātā vingrošana var kļūt sarežģīta, neiespējama vai ļoti sāpīga. Tā kā vingrošana ir dabisks veids, kā mazināt depresīvas emocijas, cilvēkiem, kuri nevar nodoties fiziskām aktivitātēm, var rasties nemiers, trauksme un pasliktināties garastāvoklis.

Depresijas centrālais process ir nomākts garastāvoklis un prieka zudums par lielāko daļu darbību. [11] Depresiju visbiežāk pavada tādi simptomi kā ilgstošs enerģijas trūkums, miega traucējumi, samazinātas koncentrēšanās spējas, nemiers, skumjas, bezcerības un nomāktības sajūta, vainas apziņa, vienaldzība, intereses zudums par vaļaspriekiem un grūtības izjust prieku. [12;13]

Depresija ir viena no biežākajām daudzu hronisku slimību, piemēram, reimatisko saslimšanu, blakus slimībām.[14] Depresija aptuveni divas līdz trīs reizes biežāk ir pacientiem ar hroniskām fiziskās veselības problēmām nekā cilvēkiem, kuriem ir laba fiziskā veselība. Tā skar aptuveni 20% cilvēku ar hroniskām fiziskās veselības problēmām. [15;16] Jāņem vērā, ka depresiju vienlaicīgi var veicināt daudzi faktori, piemēram, ģenētiskie faktori, bioloģiskie faktori, sociālie faktori un psiholoģiskie faktori. [17]

Depresijas diagnostika pacientiem ar hronisku slimību var būt īpaši sarežģīta simptomu pārklāšanās dēļ. Turklāt hroniskas slimības simptomi vai ārstēšana var traucēt depresijas ārstēšanu. Un otrādi, depresijas simptomi var mazināt abu traucējumu ārstēšanas efektivitāte. Tādējādi, lai optimizētu individuālu aprūpi, ir nepieciešams visaptverošs ārstēšanas plāns, kuru izveido vairāku specialitāšu ārsti, strādājot komandā.[18]

Ieteikumi pacientiem
  • Jācenšas noteikt un identificēt stresa izraisītājus, kas ietekmē sāpes. Tas ir pirmais solis, lai palīdzētu kontrolēt un vadīt sāpes. Sāc rakstīt  dienasgrāmatu, kurā pieraksti situācijas, kas izraisa stresu un / vai trauksmi un kādu iespaidu tas atstāj uz sāpēm. Šādas dienasgrāmatas analīze ilgtermiņā palīdzēs noteikt situācijas, kas var pastiprināt šīs sajūtas, tādējādi palīdzot savlaicīgi novērst lieka stresa situācijas.
  • Atceries par savu mentālo labsajūtu! Gadījumos, ja stress, trauksme un negatīvas emocijas ir ilgstoši, tad pārrunā tās ar savu ārstu, lai noteiktu tālāko rīcības un ārstēšanas plānu. Vairāku speciālistu komandas darbs, kurā ir iesaistīts gan ārstējošais ārsts, gan garīgās veselības speciālists, gan citu specialitāšu ārsti un speciālisti, nodrošina vislabākos rezultātus.
  • Lielu emocionālo atbalstu hronisku sāpju vai reimatisko slimību gadījumā var sniegt pacientu atbalsta grupas, piemēram, sociālās tīklošanās vietnē “Facebook” izveidotā grupa “Dzīve ar artrītu. Artrīts Latvijā”.
  • Turpini nodarboties ar lietām, kas Tevi aizrauj un ir tuvas sirdij. Piemēram, brīvā laika pavadīšana dabā var palīdzēt cīnīties ar depresijas simptomiem. Pašrelaksācijas metodes, piemēram, meditācija, var palīdzēt izvairīties no depresijas un samazināt sāpju uzliesmojumus.
  • Ievēro sava ārstējošā ārsta norādījumus gan par ārstniecisko vingrošanu, gan par medikamentiem, kurus nepieciešams lietot, lai kontrolētu hroniskās slimības procesus.  Kontrolēta hroniska slimība mazina hroniskas jeb ilgstošas sāpes.
  • Uzdot jautājumus un saņem atbildes uz tiem un risini tās situācijas, ar kurām saskaries katru dienu slimības dēļ. Raksti dienasgrāmatu vai ierunā savas sajūtas un tad analizē tās kopā ar speciālistiem. Šādi Tu ātrāk atklāsi ilgstošā stresa uzturētājus un novērsīsi tos.
  • Pēc sliktās dienas vienmēr nāks labā diena. Mēs piedzīvojam dažādas emocijas katru dienu. Emocijas ir dabiska mūsu organisma izpausme, ko pieņemam katru dienu.
  • Veido savu garīgā atbalsta komandu, iesaistot ģimenes locekļus, draugus, tuvus cilvēkus, kuru atbalsts Tev ir pieejams, kuru padomiem Tu uzticies, ar kuriem kopā Tu vari analizēt savas emocijas un savas uzvaras.

Atsauces.

1 NHS.Seasonal affective disorder (SAD). Available at https://www.nhsinform.scot/illnesses-and-conditions/mental-health/seasonal-affective-disorder-sad#causes

2 Cleveland Clinic. Acute vs. Chronic Pain. Available at https://my.clevelandclinic.org/health/articles/12051-acute-vs-chronic-pain

3 Cleveland Clinic. Acute vs. Chronic Pain. Available at https://my.clevelandclinic.org/health/articles/12051-acute-vs-chronic-pain

4 Psycom. Chronic Pain and Depression. Available at https://www.psycom.net/depression.central.chronic.pain.html

5 C. Sheehy, E. Murphy, M. Barry, Depression in rheumatoid arthritis—underscoring the problem, Rheumatology, Volume 45, Issue 11, November 2006, Pages 1325–1327, https://doi.org/10.1093/rheumatology/kel231

6 Dickens C,  McGowan L,  Clark-Carter D,  Creed F. Depression in rheumatoid arthritis: a systematic review of the literature with meta-analysis, Psychosom Med, 2002, vol. 64 (pg. 52-60)

7 By Sherry Landow. Chronic pain might impact how the brain processes emotions. Available at https://newsroom.unsw.edu.au/news/science-tech/chronic-pain-might-impact-how-brain-processes-emotions

8 Mayo Clinic. Pain and depression: Is there a link? Available at https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/depression/expert-answers/pain-and-depression/faq-20057823

9 Psycom. Chronic Pain and Depression. Available at https://www.psycom.net/depression.central.chronic.pain.html

10International Pain Management. Chronic Pain And Depression: A Vicious Cycle. Available at https://www.thepaindoctor.com/chronic-pain-and-depression-a-vicious-cycle

11 Rancāns, E. Klīniskais algoritms Depresija gados veciem un hroniski somatiski slimiem pacientiem atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe. 7. lpp. SPKC. Pieejams:https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/24.depr_4_alg_gad_vec_som_slim1.pdf

12 Mayo Clinic. Seasonal affective disorder (SAD). Available at https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/seasonal-affective-disorder/symptoms-causes/syc-20364651

13 psihiskās saslimšanas, to pazīmes, diagnostika un ārstēšanas metodes. Pieejams: https://www.nenoversies.lv/n15/pub/psihiskas_saslimsanas_to_pazimes_diagnostika_un_arstesanas_metodes.php

14 Gold, S.M., Köhler-Forsberg, O., Moss-Morris, R. et al. Comorbid depression in medical diseases. Nat Rev Dis Primers 6, 69 (2020). https://doi.org/10.1038/s41572-020-0200-2

15 National Institute for Health and Care Excellence. Depression in adults with a chronic physical health problem: recognition and management. Available at https://www.nice.org.uk/guidance/cg91/chapter/Context

16 National Collaborating Centre for Mental Health (UK). Depression in Adults with a Chronic Physical Health Problem: Treatment and Management. Leicester (UK): British Psychological Society; 2010. (NICE Clinical Guidelines, No. 91.) 2, DEPRESSION IN ADULTS WITH A CHRONIC PHYSICAL HEALTH PROBLEM. Available at https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK82930/

17 Gold, S.M., Köhler-Forsberg, O., Moss-Morris, R. et al. Comorbid depression in medical diseases. Nat Rev Dis Primers 6, 69 (2020). https://doi.org/10.1038/s41572-020-0200-2

18 Gold, S.M., Köhler-Forsberg, O., Moss-Morris, R. et al. Comorbid depression in medical diseases. Nat Rev Dis Primers 6, 69 (2020). https://doi.org/10.1038/s41572-020-0200-2

Nosūti mums jautājumu un iegūsti atbildes uz saviem jautājumiem!

Uz jautājumiem atbildēsim sociālajos tīklos un aktualitātēs