COVID-19 vakcinācija reimatisko slimību pacientiem

Vakcinācija pret SARS-CoV-2 reimatisko slimību pacientiem


Materiālu sagatavoja Prof.Daina Andersone, dr.Inita Buliņa, dr.med Jūlija Zepa, doc. Anda Kadiša, doc. Anna Mihailova, dr.Evita Sikora, dr.Natālija Vellere, dr.Kristīne Ivanova, Dr.Ivars Veckalns, dr.Santa Miķēna, dr.Mihails Tarasovs, dr.Pauls Rubīns, dr.Agnese Elksniņa – Finogejeva, dr.Ineta Balčūne, dr.Andrejs Ščegoļevs, dr.Signe Zelča un LPRB reimatologi.

SARS-CoV-2 infekcijas izraisītā COVID-19 pandēmija būtiski ietekmē arī reimatisko slimību pacientu aprūpi. Šīs rekomendācijas ir jaunāko zinātnisko publikāciju apkopojums par reimatisko slimību pacientu aprūpi šīs pandēmijas laikā un aktuālāko informāciju par reimatisko slimību pacientu vakcināciju pret SARS-CoV-2.

Pacientiem ar reimatisko slimību bez COVID-19 pazīmēm ir rekomendējama vakcinācija pret SARS-CoV-2 infekciju [7, 25, 31, 32, 33]. Ja reimatiskā slimība ir ar smagu gaitu un/vai augstu slimības aktivitāti, lēmumu par optimālāko vakcinācijas brīdi pret SARS-CoV-2 infekciju jāpieņem individuāli.

Reimatisko slimību ārstēšanā lietotie medikamenti un vakcinācija

  • Šobrīd nav pieejama informācija par SARS-CoV-2 vakcīnu ietekmi uz reimatisko slimību gaitu un optimālāko reimatisko slimību ārstēšanā lietoto medikamentu ietekmi uz vakcīnu efektivitāti ilgtermiņā. Atbilstoši zāļu aprakstam, iespējama zemāka SARS-CoV-2 vakcīnu efektivitāte reimatisko slimību pacientiem.
  • Šobrīd nav pietiekamu datu arī par to, ka SARS-CoV-2 vakcinācijas laikā ir jāpārtrauc terapija ar ksSMARM, JAK inhibitoriem, bSMARM, bet īpaši jāizvērtē rituksimaba lietošana un vakcinācija (lūdzu, skatīt sadaļu par rituksimabu).
  • Slimības zemas aktivitātes gadījumā bSMARM lietošanu vēlams pārtraukt, ievērojot medikamenta pusizvades periodu pirms SARS-CoV-2 vakcinācijas. Neievadīt vakcīnu vienā dienā ar bSMARM. Metotreksāta lietošanu slimības zemas aktivitātes gadījumā vēlams pārtraukt nedēļu pirms SARS-CoV-2 vakcinācijas.
  • Šobrīd nav pietiekamu datu par to, ka SARS-CoV-2 vakcinācijas laikā ir jāpārtrauc terapija ar ksSMARM, JAK inhibitoriem, bSMARM, tomēr reimatologa vai reimatologa konsīlija kompetence ir izvērtēt katru gadījumu individuāli, pieļaujot zemas slimības aktivitātes gadījumā ksSMARM, JAK inhibitoru, bSMARM terapijas pārtraukšanu uz SARS-CoV-2 vakcinācijas laiku  un terapiju atjaunojot (individuāls lēmums):
  • 2 nedēļas pēc pirmās Comirnaty koncentrāta injekciju dispersijas pagatavošanai - COVID-19 mRNS vakcīnas (modificētu nukleozīdu) VAI 1 nedēļu pēc Comirnaty otrās devas [31];
  • 2 nedēļas pēc pirmās COVID-19 Vaccine Moderna dispersijas injekcijām devas VAI 2 nedēļas pēc Moderna vakcīnas otrās devas [32];
  • 2-3 nedēļas pēc COVID-19 Vaccine AstraZeneca suspensijas injekcijām pirmās devas. Otro COVID-19 Vaccine AstraZeneca suspensijas injekcijām nozīmē, sākot no 9. – 12.nedēļā pēc pirmās vakcīnas devas [35].

Jaunu SARS-CoV-2 apstiprinātu vakcīnu gadījumā ņemt vērā zāļu aprakstu.

NSL

NSL, iespējams, var mazināt vakcinācijas pret SARS-CoV-2 efektivitāti [4]. Ja nepieciešams mazināt drudzi vai artraģiju vai mialģijas pēc vakcinācijas, kā izvēles medikaments lietojams paracetamols.

Ja reimatiskās slimības simptomātiskā ārstēšanā pacients regulāri lieto NSL, to lietošanu var turpināt.

Ja reimatiskās slimības simptomātiskā ārstēšanā pacients regulāri lieto paracetamolu vai kodeīnu saturošus medikamentus vai tramadolu, tad šo terapiju var turpināt.

Rituksimabs

Ņemot vērā garu pusizvades periodu, optimāla vakcinācijas uzsākšana ir vismaz 4 nedēļas pirms rituksimaba [2, 7, 9] pirmās devas ievadīšanas vai pēc 6 mēnešiem pēc pēdējās rituksimaba infūzijas pacientiem, kuru slimības stāvoklis atļauj šo ievadīšanas intervāla pagarināšanu, tādējādi nodrošinot labāku vakcinācijas efektivitāti.

Ja vakcinācija pret SARS-CoV-2 plānota sestā mēneša beigās pēc iepriekšējās rituksimaba terapijas devas, tad pacientam:

  • jāsaņem 1. vakcīnas deva, tad 2. vakcīnas deva pēc 21 dienas (28 dienām vai 9-12 nedēļām), atbilstoši vakcīnas zāļu aprakstam.
  • rituksimaba terapija uzsākama pēc 4 nedēļām pēc otrās vakcīnas devas plus 7 dienas [31], ja saņemta Comirnaty vakcīna vai plus 14 dienas [32], ja saņemta Moderna vakcīna, vai 2-3 nedēļas pēc pirmās COVID-19 Astra Zeneca vakcīnas devas un otro Astra Zeneca vakcīnas devu nozīmēt 12. nedēļā pēc pirmās vakcīnas devas [35], sekojot līdzi aktuālai informācijai par SARS-CoV-2vakcīnām.
  • Tabula [34 un infektologu rekomenācijas Latvijā* un zāļu apraksts 31-33;35]

COVID-19 vakcīna

Pfizer / BioNTech

Moderna

Oxford / Astra Zeneca

Pirmā vakcīnas deva

0 diena

0 diena

0 diena

Otrā vakcīnas deva

21. diena

28. diena

12. nedēļa

Rituksimaba 1g IV infūzija

35. diena

35.-42.diena

*Sākot no trešās nedēļas pēc pirmās devas. Otro vakcīnas devu dod pēc rituksimaba infūzijām (parasti 0.nedēļa un 14. diena RTX infūzijas vai 0.,1.,2.,3.nedēļas RTX infūzijas – atkarībā no RTX ievadīšanas režīma) un 12. nedēļā pēc pirmās devas

  • Ja reimatiskās slimības aktivitāte ir vidēji augsta vai augsta, tad mēnesi pirms paredzētās rituksimaba devas ievadīšanas lēmumu pieņem reimatologs vai reimatologu konsīlijs par reimatiskās slimības aktivitāti, ārstēšanas un prognozes izvērtēšanu un par SARS-CoV-2 vakcinācijas uzsākšanai piemērotāko periodu.

Katram pacientam, rekomendējot rituksimaba terapijas turpināšanu, nepieciešams izvērtēt aktuālāko informāciju par vakcināciju reimatisko slimību pacientiem.

SARS-CoV-2 vakcinācija un mijiedarbība ar citām vakcīnām

Šobrīd nav datu par SARS-CoV-2 vakcīnas iespējamu mijiedarbību ar citām inaktivētām vakcīnām (piemēram, gripas vai pneimokoka vakcīnu). Drošuma aspektu dēļ būtu vēlams 2 nedēļu intervāls starp SARS-CoV-2 vakcīnu un citas vakcīnas (piemēram, gripas vakcīna, pneimokoku vakcīna) veikšanu.


< noklikšķini, lai palielinātu >

Atsauces:
  1. REKOMENDĀCIJAS par SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģiju, diagnostiku, klīniskajām norisēm un komplikācijām 1. redakcija 2020. gada decembris.
  2. Baker D, Roberts CAK, Pryce G, et al. COVID-19 vaccine-readiness for anti-CD20-depleting therapy in autoimmune diseases. Clin Exp Immunol. 2020 Nov;202(2):149-161. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32671831/
  3. Cavalli G., Larcher A., Tomelleri A. et al. Interleukin-1 and interleukin-6 inhibition compared with standard management in patients with COVID-19 and hyperinflammation: a cohort study. The Lancet Rheumatology February 03, 2021DOI:https://doi.org/10.1016/S2665-9913(21)00012-6.
  4. Chen JS, Alfajaro MM, Chow RD et al. Non-steroidal anti-inflammatory drugs dampen the cytokine and antibody response to SARS-CoV-2 infection. Wilen Journal of Virology Jan 2021, JVI.00014-21; DOI: 10.1128/JVI.00014-21.
  5. Deftereos SG, Giannopoulos G, Vrachatis DA, et al. Effect of Colchicine vs Standard Care on Cardiac and Inflammatory Biomarkers and Clinical Outcomes in Patients Hospitalized With Coronavirus Disease 2019: The GRECCO-19 Randomized Clinical Trial. JAMA Netw Open. 2020;3(6):e2013136. doi:10.1001/jamanetworkopen.2020.13136
  6. D’Silva KM, Serling-Boyd N, Wallwork R, et al. Clinical characteristics and outcomes of patients with coronavirus disease 2019 (COVID-19) and rheumatic disease: a comparative cohort study from a US ‘hot spot’. Annals of the Rheumatic Diseases 2020;79:1156-1162.
  7. Furer V, Rondaan C, Heijstek MW, et al. 2019 update of EULAR recommendations for vaccination in adult patients with autoimmune inflammatory rheumatic diseases. Annals of the Rheumatic Diseases 2020;79:39-52.
  8. Gianfrancesco, M. et al. Characteristics associated with hospitalisation for COVID-19 in people with rheumatic disease: data from the COVID-19 Global Rheumatology Alliance physician-reported registry. Ann. Rheum. Dis. 79, 859–866 (2020).
  9. Houot R, Levy R, Cartron G, Armand P. Could anti-CD20 therapy jeopardise the efficacy of a SARS-CoV-2 vaccine?. Eur J Cancer. 2020;136:4-6. doi:10.1016/j.ejca.2020.06.017. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7315961/
  10. Kim JS, Lee JY, Yang JW, Lee KH, Effenberger M, Szpirt W, Kronbichler A, Shin JI. Immunopathogenesis and treatment of cytokine storm in COVID-19. Theranostics 2021; 11(1):316-329. doi:10.7150/thno.49713
  11. Ladani, A.P., Loganathan, M., Danve A. Managing rheumatic diseases during COVID-19. Clin Rheumatol 39, 3245–3254 (2020). https://doi.org/10.1007/s10067-020-05387-8.
  12. Landewé RB, Machado PM, Kroon F, et al. EULAR provisional recommendations for the management of rheumatic and musculoskeletal diseases in the context of SARS-CoV-2. Annals of the Rheumatic Diseases 2020;79:851-858.
  13. Langer -Gould A., Smith JB.,Gonzales EG. Et al. Early indentification of COVID-19 cytokine storm and treatment with anakinra or tocilizumab. Int J Infect Dis Vol.99,291-297.
  14. Mikuls, T.R., Johnson, S.R., Fraenkel, L. et al (2021), American College of Rheumatology Guidance for the Management of Rheumatic Disease in Adult Patients During the COVID‐19 Pandemic: Version 3. Arthritis Rheumatol. https://doi.org/10.1002/art.41596
  15. Nachimuthu S, Assar MD, Schussler JM. Drug-induced QT interval prolongation: mechanisms and clinical management. Ther Adv Drug Saf. 2012;3(5):241-253. doi:10.1177/2042098612454283
  16. Reyes AZ, Hu KA, Teperman J, et al. Anti-inflammatory therapy for COVID-19 infection: the case for colchicine. Annals of the Rheumatic Diseases Published Online First: 08 December 8 2020. doi: 10.1136/annrheumdis-2020-219174
  17. Serling-Boyd N, D’Silva KM, Hsu TY, et al.Coronavirus disease 2019 outcomes among patients with rheumatic diseases 6 months into the pandemic. Annals of the Rheumatic Diseases Published Online First: 30 November 2020. doi: 10.1136/annrheumdis-2020-219279
  18. Skevaki C, Fragkou PC, Cheng C, et al. Laboratory characteristics of patients infected with the novel SARS-CoV-2 virus. J Infect. 2020;81(2):205-212.doi:10.1016/j.jinf.2020.06.039
  19. Strangfeld A, Schäfer M, Gianfrancesco MA, et al. Factors associated with COVID-19-related death in people with rheumatic diseases: results from the COVID-19 Global Rheumatology Alliance physician-reported registry. Annals of the Rheumatic Diseases Published Online First: 27 January 2021. doi: 10.1136/annrheumdis-2020-219498
  20. Tzilas V, Manali E, Papiris S, Bouros D: Intravenous Immunoglobulin for the Treatment of COVID-19: A Promising Tool. Respiration 2020;99:1087-1089. doi: 10.1159/000512727
  21. Velavan TP., Meyer CG. Mild versus severe COVID-19: Laboratory markers. Int J of Infectious Disease. 2020, Vol.95; 304 – 307.https://doi.org/10.1016/j.ijid.2020.04.061
  22. https://www.uptodate.com/contents/coronavirus-disease-2019-covid-19-care-of-adult-patients-with-systemic-rheumatic-disease
  23. RoActemra, INN-tocilizumab (europa.eu)
  24. The_EULAR_points_to_consider_for_use_of_antirheuma.pdf
  25. https://www.eular.org/eular_sars_cov_2_vaccination_rmd_patients.cfm
  26. www.colcorona.net
  27. https://rheum-covid.org/
  28. Aktualitātes par Covid-19 | Veselības ministrija (vm.gov.lv)
  29. https://www.uptodate.com/contents/cytokine-release-syndrome-crs?search=covid%2019%20cytokine%20storm&source=search_result&selectedTitle=1~150&usage_type=default&display_rank=1
  30. https://www.uptodate.com/contents/acquired-long-qt-syndrome-definitions-causes-and-pathophysiology?search=Drug-induced%20QT%20interval%20prolongation&source=search_result&selectedTitle=1~150&usage_type=default&display_rank=1
  31. Comirnaty, INN-COVID-19 mRNA Vaccine (nucleoside-modified) (europa.eu)
  32. Zāļu apraksts (Latvija) | COVID-19 Vaccine Moderna (modernacovid19global.com)
  33. COVID-19 Vaccine AstraZeneca, COVID-19 Vaccine (ChAdOx1-S [recombinant]) (europa.eu)
  34. http://arma.uk.net/covid-19-vaccination-and-msk/
  35. https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(21)00432-3/fulltext

Nosūti mums jautājumu un iegūsti atbildes uz saviem jautājumiem!

Uz jautājumiem atbildēsim sociālajos tīklos un aktualitātēs