Atbalsta grupām ir liela nozīme pacientu ikdienā

Pasaules Artrīta dienas ietvaros Tavsreimatologs.lv komanda veica aptauju par pacientu atbalsta grupām un to nozīmi viņu ikdienā. Aptaujas mērķis bija uzzināt vairāk par to, cik svarīgu lomu pacientu dzīvēs ieņem iespēja aprunāties ar cilvēkiem, kuriem jātiek galā ar līdzīgiem pārdzīvojumiem – sniegt un saņemt padomu, iedvesmoties no pieredzes stāstiem.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 respondenti, un rezultāti liecina, ka pacienti ļoti novērtē atbalsta grupas un bieži vien atbildes uz saviem jautājumiem cenšas rast tieši tur.

Liela daļa jeb 43,1% atbildēja, ka ir aktīvi pacientu atbalsta grupas dalībnieki, proti, šie cilvēki veido diskusijas, iesaistās citu dalībnieku diskusijās un aktīvi seko līdzi ziņu plūsmai. Kā galvenā pacientu pulcēšanās un domu apmaiņas vieta tiek norādīta sociālās tīklošanās vietnē “Facebook” izveidotā grupa “Dzīve ar artrītu. Artrīts Latvijā”. Viens no respondentiem ir arī Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības pārstāvis. Ārpus konkrētām grupām atbalsts tiek sniegts un saņemts arī ģimenes locekļu, radu un draugu lokā.

Savukārt lielākā daļa respondentu jeb 66,7% norādīja, ka viņi ir pieteikušies pacientu atbalsta grupai, lai dalītos savā pieredzē un iedrošinātu citus; uzklausītu un sniegtu savu atbalstu; iegūtu motivāciju, atbalstu, drošības sajūtu un zināšanas par reimatiskajām slimībām un to profilaksi. Tāpat pacienti sagaida, ka citi grupas dalībnieki viņus uzklausīs un sapratīs, dalīsies ieteikumos par dzīvesveida maiņu,  un kur vērsties pēc palīdzības. Uzmundrinājums, impulss ir ļoti svarīgs un nepieciešams.

Vairāk nekā puse aptaujāto jeb 51% ir izmēģinājuši citu pacientu atbalsta grupas dalībnieku pieredzi un ieteikumus veselīgākam dzīvesveidam vai simptomu mazināšanai. Kas būtiski, 62,7% norāda, ka parasti pirms pieņem lēmumu izmēģināt citu pacientu ieteikumus vienmēr visu saskaņo ar savu ārstu un meklē papildu informāciju. Tāpat daži pacienti norāda, ka tas ir atkarīgs no ieteikuma veida, piemēram, dzīvesveida padomi, tostarp ēdienu izvēles un kosmētiskie līdzekļi, ne vienmēr tiek apspriesti ar ārstu, taču jautājumi par medikamentiem – vienmēr. 13,7% uzticas ieteikumiem un pirms to izmēģināšanas necenšas iegūt papildu informāciju.

Ievērojama daļa respondentu, proti, 70,6%, rūpīgi izvēlas informācijas avotus, lai iegūtu papildu informāciju par slimības norisi, profilaktiskiem pasākumiem, dzīvesveida ieradumiem, kas var uzlabot simptomu gaitu. Kā izmantotie informācijas avoti tiek minēti ārstējošā ārsta ieteikumi un padomi, “Google” meklēšanas rīks, plašsaziņas līdzekļi (ziņu portāli, avīzes, TV, radio u.tml.), sociālie mediji (Facebook, Twitter, Instagram u.c.). Tāpat daži respondenti norāda, ka papildus šiem avotiem informāciju smeļas arī zinātniskajā literatūrā, grāmatās un ārzemju tīmekļa vietnēs par artrītu.

Galvenie iemesli tam, kādēļ pacienti ir vēlējušies izmēģināt citu pacientu ieteikumus ir saistīti ar artrīta izraisītajām sāpēm un simptomu saasināšanos. Pacienti ir vēlējušies izzināt papildus iespējas, kā uzlabot savu pašsajūtu. Respondenti norāda, ka visbiežāk ir saņēmuši un arī izmēģinājuši padomus un ieteikumus tieši par uzturu. Tāpat liela nozīme ir bijusi uztura speciālista konsultācijai, lai izprastu, kādas pārmaiņas ieviest savā ēdienkartē. Svarīgu lomu pacientu dzīvēs ieņem arī mentālā veselība un labsajūta, tādēļ nereti pacienti cits citam lūdz padomu, kā cīnīties ar stresa un depresijas simptomiem.

Populārākie ieteikumi, kas ir palīdzējuši pacientiem:

  • Iesākt rītu nesteidzīgi! Nelekt uzreiz ārā no gultas pēc pamošanās, bet vismaz stundu ļaut locītavām “atmosties”, piemēram, nododoties kādai labai lasāmvielai.
  • Būt regulārā, mērenā kustībā! Konsultēties ar fizioterapeitu un ergoterapeitu par piemērotākajām aktivitātēm un slodzes intensitāti. Piekopt regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, doties garās pastaigās svaigā gaisā, braukt ar velosipēdu, peldēt. Katru rītu iesākt ar mierīgu izkustēšanās rosmi – kaut tikai dažas minūtes!
  • Sekot līdzi visiem ārsta norādījumiem, tai skaitā regulāri lietot izrakstītos medikamentus.
  • Ievērot veselīga un sabalansēta uztura principus! Izvairīties no tādiem produktiem kā cukurs, kviešu milti, fast food, ierobežot sarkanās gaļas patēriņu un piena produktus. Tāpat atteikties no alkohola lietošanas. Lietot uzturā dažādus dārzeņus un ogas, kā arī kurkuma dzērienus. Ieteicams pievērsties pretiekaisuma diētai, piemēram, Vidusjūras diētai.
  • Izvairīties no nevēlama stresa un censties dzīvot mierā un saskaņā ar sevi, domāt pozitīvi! Stresa mazināšanai un iekšējam līdzsvaram var palīdzēt arī meditācija.
  • Būt atklātam pret sevi un līdzcilvēkiem! Runāt ar saviem tuvākajiem atklāti un neslēpt savas emocijas un sajūtas. Atbalsts no tuvinieku puses ir ļoti svarīgs.
  • Papildu atbalstam apsvērt iespēju uzsākt psihoterapiju!
  • Smelties sauli un baudīt Latvijas vasaras dabā!
  • Ievērot regulāru un pietiekamu miega režīmu!
  • Lietot vitamīnus un minerālvielas! Sevišķi D vitamīnu un zivju eļļu.
  • Piekopt veselīgus rituālus mundrumam! Izmēģināt ābolu etiķa vannas vai kontrastdušu.
  • Neļaut telpām kļūt drēgnām. Ja nepieciešams lietot elektrisko sildītāju, lai uzturētu siltu un sausu klimatu, sevišķi – rudenī un ziemā.


Atceries – šiem ieteikumiem ir tikai profilaktiska nozīme un tie neaizstāj ārstējošā reimatologa nozīmēto terapiju! Ja vēlies savā ikdienā un dzīvesveidā ieviest izmaiņas, vislabāk to būs pārrunāt ar savu reimatologu vai ģimenes ārstu!

Nosūti mums jautājumu un iegūsti atbildes uz saviem jautājumiem!

Uz jautājumiem atbildēsim sociālajos tīklos un aktualitātēs